 |
Laistīšanas sistēmas
Automatizēto laistīšanas sistēmu darbība balstās uz vienkāršu vadības paneli, kas dod impulsu elektroventiļiem ūdens padeves uzsākšanai un pārtraukšanai. Atbilstoši vadības paneļa procesora iestādījumiem, laistīšanas ciklus var organizēt visdažādākajos veidos - manuāli, ar stundu intervāliem, norādot datumus un diennakts laiku. Pieslēdzot vadības panelim atbilstošus sensorus, laistīšanas sistēma var darboties arī atkarībā no “dabiskā lietus” intensitātes un vēja stipruma. Laistīšanas sistēma ir pilnībā slēpta un netraucē zāliena kopšanu un pārvietošanos pa to.
Noskatoties sekojošo filmiņu, gūsiet atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par automatizēto laistīšanas sistēmu uzbūvi un tehniskajiem aspektiem visos posmos - no ieceres līdz ekspluatācijai. Katras jaunas laistīšanas sistēmas projekts sākas ar situācijas izpēti gan uz papīra, gan dabā. Sākumposmā svarīgākais ir sistēmai nepieciešamā ūdens daudzuma aprēķins un ūdens avota izvēle. Par šiem ūdens avotiem visbiežāk kalpo dziļurbumi, ūdens spices, pilsētas ūdensvads kā arī dažāda veida ūdens rezervuāri. Pēc iespējas tiek izmantots esošās ūdensapgādes sistēmas potenciāls (ja tās ražība un spiediens ir pietiekami), var tikt izmantotas arī dabiskās vai mākslīgās atklātās ūdenskrātuves, kā piemēram upes, ezeri un dīķi.
Kad ir atrisināts šis jautājums, var sākties detalizēta projektēšana. Balstoties uz esošo ūdens avotu, tiek aprēķināta laistīšanas sistēma, kādi, cik daudz un kur tiek novietoti laistītāji. Pēc laistītāju izvietošanas uz papīra vai kādā elektroniskā rasēšanas programmā, tiek aprēķināts laistāmo sektoru skaits un to sadalījums pa teritoriju (parasti šim nolūkam izmanto teritoriju ģenplānus, topogrāfiskos plānus vai arī apzaļumošanas projektus). Šeit īpaši tiek ņemtas vērā debespuses, kur saule iegriežas vairāk, kur mazāk, līdzīgi arī ar ēnainām un mazāk ēnainām vietām. Nedrīkst apvienot divus laistītājus vienā sektorā, kad viens atrodas ēkas dienvidu, bet otrs ēkas ziemeļu pusē. Tik pat lielu uzmanību arī jāpievērš teritorijā augošajiem kokiem, krūmiem, kā arī dažādiem citiem šķēršļiem, kas var pagadīties laistītāja strūklas ceļā, kad laistītājs jau būs ieinstalēts. Noteikti ir jāpārliecinās, vai laistītāji ūdeni nelaista virsū uz ēkas fasādes, teritorijas sētas un bruģētiem celiņiem tajos gadījumos, ja laistīšanai izmantojamais ūdens ir pārlieku dzelžains, jo šeit var rasties dažnedažādas problēmas sākot ar fasādes un celiņu nokrāsošanos viegli brūnā krāsā, beidzot pat ar sētas dēļu pūšanu. Pēc laistītāju vietu precīzas atrašanas, ir jāpadomā par ūdens caurulēm un elektrības kabeļiem, kuri no sadales šahtām stiepsies līdz vadību panelim, kā arī nevar aizmirst par kabeli, kas būs nepieciešams lietus sensoram. Šeit projektētājs izrēķinās nepieciešamos cauruļu diametrus un kabeļu dzīslojumus, lai sistēma pēc instalācijas darbotos nevainojami. Rokot tranšejas caurulēm un kabeļiem, jāņem vērā vietas, kur cilvēki pastāvīgi pārvietojas vai brauc pāri automašīnas, zem šīm ietvēm un braucamajām daļām, noteikti caurules ir jāievieto segcaurulēs, lai nodrošinātos pret to deformāciju. Apzinoties jau reālo ainu par laistītaju izvietojumu un cauruļu tranšejām, ir jāpadomā, kurā vietā atradīsies sistēmas sahales šahta ar elektrovārstiem. Šo vietu var izvēlēties pēc izdevīguma, vislabāk to likt galvenās ūdens maģistrāles tuvumā un vadību paneļa tuvumā. Nedrīkst arī aizmirst vadību panelim pievienot lietus sensoru. Kad visas šīs lietas ir izliktas uz papīra, var ķerties klāt laistīšanas sistēmas tāmes sastādīšanai un pašai projekta realizācijai.
Sistēmu ierīkošanai tiek izmantoti pasaulē vadošā automatizēto laistīšanas sistēmu ražotājuzņēmuma - ASV kompānijas HUNTER komponenti un tehnoloģijas.
- mini meteo stacija MWS-FR(Vējš, lietus, sals) Pirms ierīkošanas ir jāpārliecinās, vai esošā situācija dabā nav mainījusies no tās, kas ir bijusi projektā. Ja kaut kas ir mainījes, veicam vajadzīgos labojumus un varam sākt. Iesākumam būs nepieciešama mērlenta (aptuveni 15m atkarībā no specifikas) un karodziņi, kādi krāsaini mietiņi vai arī, kas analogs, lai varētu nospraust laistītāju atrašanās vietas dabā. Balstoties uz projektu, sākam atspraust laistītāju vietas dabā. Tad, kad to esam izdarījuši, ir jāsavelk līnijas starp laistītajiem, ņemot vērā kā tie tiks savienoti savā strapā. Šeit jau ir redzami sektori, kādi paredzēti projektā. Šīs līnijas var savilkt ar dažādu letnu, striķu un pat krāsas baloniņu palīdzību. Jāievēro arī tas, ja sistēmu vēlamies ierīkot objektā ar esošu zālāju, ir jālieto plēves vai kas cits, ko izklājam paralēli atzīmētajām līnijām, lai nesabojātu esošo zālāju rokot tranšejas, lai būtu kur likt izrakto grunti. Uzreiz arī ir jāizvēlas sadales šahtu, maģistrāles un kabeļu atrašanās vietas. Varam sākt rakt tranšejas, tās parasti rok lāpstas spala dziļumā (aptuveni 30 – 40cm), neaizmirstot par problemātiskajām zonām tādas kā celiņi un braucamās daļas, kur nepieciešama būs segcaurule. Pēc tranšeju atrakšanas, varam sākt novietot uz zemes nepieciešamās sastāvdaļas, caurules, to savienojumi, laistītaji ar pievienojuma komplektiem, kā arī kabeļi, kas visā garumā ir vāievieto apvalkcaurulēs, jo tie ir vieglāk sabojājami. Pirms caurules ieguldam tranšejās, pārliecinamies par to, vai tajās nav kādi asi akmeņi sabiruši, lai novērstu mazāko iespēju, ka pie aizrakšanas un grunts piebradāšanas, caurules tiks sabojātas. Kad esam ievietojuši tranšejās caurules, varāk tās sākt pierakt, tikai nevajag to darīt vietās, kur ir paredzētas sadales šahtas. Sākam ievietot laistītājus. Īpašu uzmanību pievēršam, lai tie būtu ievietoti līdz ar zemes līmeni, lai tie stāvētu maksimāli taisni un tie būtu pienācīgi piebradāti un nemainītu savu stāvokli. Ieteicams arī, ievietojot laistītājus, maksimāli ieregulēt laistītāju labās puses atduri, lai vēlāk pie sistēmas palaišanas, būtu vienkāršāk tos regulēt. Tālāk var ķerties klāt sadales kolektora izveidei. Pievienojot piekolektora elektrovārstus un pie tiem attiecīgi aizejošās caurules, ļoti svarīgi ir pārliecināties par curuļu taisnlīnijas pienākšanu pie elektrovārsta, lai caurules ar savu tieksmi izliekties, nelauztu vaļā kolektora savienojuma vietas. Pēc sadales kolektoru izveidošanas, būtu ieteicams sistēmā palaist ūdeni, lai pārbaudītu savienojumu hermētiskumu. Ja viss ir kārtībā, varam kolektoriem likt virsū šahtas un rakt tās ciet. Nākošais solis, kas ir jāveic – jāpievieno kebeļi vadību panelim, tas jāpieslēdz pie elektriskās strāvas un jāsāk testēt vadību panelis. Ja visi elektrovārsti darbojas, lietus sensors darbojas un nav pamanāmas nekādas izpildījuma kļūdas, varam iestatīt vadību panelim pagaidu iestatījumus, lai varētu noregulēt visu sektoru laistītajus. Tad, kad to esam paveikuši, ieregulējam vadību paneli uz paliekošiem iestatījumiem, pieslēdzam ūdens avotu, lai tas pastāvīgi sistēmā uzturētu spiedienu un automatizētā laistīšanas sistēma var sākt savu darbu.
Sniedzam pilnu pakalpojumu klāstu:
- ieceres analīze un konsultācijas, - projektēšana, - aprēķini, - sistēmu ierīkošana, - sistēmu apkalpošana, - materiālu un komponentu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Pateicoties auglīgam abpusējam dialogam un tam sekojošai veiksmīgai sadarbībai, mūsu klienti – apzaļumošanas un labiekārtošanas firmas, būvuzņēmumi, pašvaldības, kā arī ļoti liels skaits individuālo pasūtītāju ir ieguvuši:
- nopietnu un uzticamu partneri, jo darbus visās stadijās veic profesionāls un pieredzējis personāls, kas izprot gan klientu, gan sadarbības partneru intereses,
- vienmēr augstas kvalitātes rezultātu norunātajos termiņos, - pastāvīgu laistīšanas sistēmu uzraudzību un apkalpošanu – arī pēcgarantijas laikā, jo Santeko galvenais mērķis nav vienreizēji panākumi, bet gan labas klientu atsauksmes ilgākā laika posmā. 1.sezonas sākums
Pavasarī kad atsākas laistīšanas sezona, ir jāveic sekojoši pasākumi, lai laistīšanas sistēma atsāktu savu darbu pēc ziemas perioda.
2.sezona
* Sezona - Regulāri pārbauda mehāniskos filtrus, laitīšana darbojās, tiek bezrūpīgi dzerts viskijs un kūpināts cigārs kamēr kaimiņš mocās ar šļaukam un laista savu mauriņu :), seko līdzi augsnes mitrumam, cītīgi to pļauj
3.sezonas nolsēgums
Sezonas noslēgumā, kad laistīšana vairs nav nepieciešama, ir jāveic sekojoši pasākumi, lai sistēma būtu sagatavota ziemas periodam, lai tā nesasalst:
Ar saspiesta gaisa palīdzību atbrīvojam sistēmu no ūdens, lai caurules ziemā nesasalst!
|
|
